Pirmā mīla

autors: Kozljatina [dzejoļi]

Tu biji manas dzīves krizdole
Vai varbūt caurgājusi jāņoga?
Kad pirmo reizi mani ieguvi
Joprojām atceros bij nātru pudurā.
Es smējos tā kā prātā jukusi
Un domāju, kāpēc tev šito atļāvu.
Bet tu tik sānus kasīji-
Un saniknots man taujāji
Kamdēļ ne mežrozēs?

Vienalga man, vienalga man
Ir skudrupūznis piemīlīgs,
Vai varbūt bišu ligzda klusi san.
Un neesi, muļķi šodien saīdzis!

Ko gribēji to dabūji
Un samaksāji visam cenu.
Jo citādi un citu vietu
Tu visu darītu it lēni.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
bariss	2011-08-19 10:02
Kas tā te par āzeni?
paakjis	2011-08-19 10:05
smiešanās bez iemesla...nu,mums te ,miestiņā, arī, viens tāds staigā,ar sevi runā,vienmēr smaida nez par ko-nācis no tā sauktās ,,nelabvēlīgās ģimenes``....
Harijs_Kruuze1955	2011-08-19 12:19
...nja
AIKONA	2011-08-19 12:23
var jau būt, ka kādam šis stils un saturs nu baigi patīk...
lapsu_aacis	2011-08-19 12:32
a moshen istajam nikam aizligumu publiceeties? nu, kaa preventiivos meerus? :)))))
straume22	2011-08-19 12:40
...m-de.
eugen	2011-08-19 13:05
..lapsaacij nebaidi niku uztaisiis pasjnaaviibu :)
klusaisMiileetaajs	2011-08-19 14:35
Cik var saprast, šis jau arī nav bijis nekāds dieva jēriņš. :)
Plaanpraatinjsh	2011-08-19 15:23
Vairāk aizkustinātu dzejolis par pēdējo mīlas iestāšanās brīdi.
tavssargs	2011-08-19 16:52
Mīla pret Dzimteni nekad nedzisīs.
assortina	2011-08-19 19:22
Piekrīt Plānprātiņam! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!