Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ja...

Ja reiz manis
Vairs nebūs uz pasaules šīs,
Atstājiet tiem, ko mīlu,
Tauriņus no maniem pēdējiem čukstiem.

Ja reiz pazudīs
Tauriņi no zemes šīs,
Atstājiet viņu vieglumu,
Nedzeniet to prom.

Ja reiz notiks tā,
Ka nebūs nekā,
Ļaujiet šim vieglumam
Kā tauriņam aiznest jūs...
Viedokļi par dzejoli
 AIKONA  2011-08-01 13:42 
šādas domas būtu piederīgas sirmjgalvjiem ar lielu gadu nastu....
 straume22  2011-08-01 15:45 
Murgs.
 lapsu_aacis  2011-08-01 19:00 
nepabeiKC, nenosliipeeC jeelmateriaals dzejsam.
 MishkaZadornov  2011-08-01 20:36 
Tu te netaisi sūdus ar tām mīlas pašnāvībām, tev vēl bērni jādzemdē, a šī izskatās
dēļ vienas bikšu staras taisās sev ļaunu nodarī, vai kā es teiktu krieviski"Nalažiķ
sebe v ruki, iļi pokoņčiķ v sebja"
 paakjis  2011-08-01 21:05 
Mjā..
 assortina  2011-08-01 21:44 
Ko te šodien visi uz nebūšanu taisās??? Aizdomīgi!!
 klusaisMiileetaajs  2011-08-01 23:24 
Man gan patika šis modelis! :) Ne nu jums te domātāja kārsies, ne šausies, ne indi
ēdīs, ne no Staburaga dzelmē leks! Es zinu! :)
 Domataja  2011-08-04 14:02 
Vai tad uzreiz visiem jādomā, ka grasos galu darīt... :D lieli cilvēki, bet visu
uztver tik pārspīlēti burtiski. Ja grasītos ko sev nodarīt, tad šīs rindas būtu uz
vienkāršas baltas lapiņas vēstulē uz mana galda, ne jau publiskajā telpā. ;) Un varat
neuztraukties - tādas domas man pat prātā nav.
prieks par tiem, kas saprata šī
dzejoļa stāstu... ;]*
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?