Ja...
Ja reiz manis
Vairs nebūs uz pasaules šīs,
Atstājiet tiem, ko mīlu,
Tauriņus no maniem pēdējiem čukstiem.
Ja reiz pazudīs
Tauriņi no zemes šīs,
Atstājiet viņu vieglumu,
Nedzeniet to prom.
Ja reiz notiks tā,
Ka nebūs nekā,
Ļaujiet šim vieglumam
Kā tauriņam aiznest jūs...
Viedokļi par dzejoli |
AIKONA |
2011-08-01 13:42 |
šādas domas būtu piederīgas sirmjgalvjiem ar lielu gadu nastu.... |
straume22 |
2011-08-01 15:45 |
Murgs. |
lapsu_aacis |
2011-08-01 19:00 |
nepabeiKC, nenosliipeeC jeelmateriaals dzejsam. |
MishkaZadornov |
2011-08-01 20:36 |
Tu te netaisi sūdus ar tām mīlas pašnāvībām, tev vēl bērni jādzemdē, a šī izskatās dēļ vienas bikšu staras taisās sev ļaunu nodarī, vai kā es teiktu krieviski"Nalažiķ sebe v ruki, iļi pokoņčiķ v sebja" |
paakjis |
2011-08-01 21:05 |
Mjā.. |
assortina |
2011-08-01 21:44 |
Ko te šodien visi uz nebūšanu taisās??? Aizdomīgi!! |
klusaisMiileetaajs |
2011-08-01 23:24 |
Man gan patika šis modelis! :) Ne nu jums te domātāja kārsies, ne šausies, ne indi ēdīs, ne no Staburaga dzelmē leks! Es zinu! :) |
Domataja |
2011-08-04 14:02 |
Vai tad uzreiz visiem jādomā, ka grasos galu darīt... :D lieli cilvēki, bet visu uztver tik pārspīlēti burtiski. Ja grasītos ko sev nodarīt, tad šīs rindas būtu uz vienkāršas baltas lapiņas vēstulē uz mana galda, ne jau publiskajā telpā. ;) Un varat neuztraukties - tādas domas man pat prātā nav.
prieks par tiem, kas saprata šī dzejoļa stāstu... ;]*
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|