Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Gaidot
Klusi vibrējot orkāns tuvojas krastam
Debesis rūc, un rūc mana sirds Laiks sastingst , viss satumst gar mūsu acīm Starp tūkstošiem ausu nav nevienas kas dzird Vēl atskan izmisuma saucieni ēnās Un atbalsis zūd klintīs, kas nomāktas stāv Viss iespējams un pašsaprotams Līdz tas kā bijis tāds vairs nav Priekškars aizvēries pirms izrādes beigām Un nebūs neviens,kas apcerēs mūs Nebūs dziesmas par vareniem ļaudīm Bet pasaule stāvēs stipra, un tāda mūžīgi būs Likteņu krustpunkts,kas vienos mūs galā Būs vienīgais ko sasniegt spējām Gods un slava tiem kas netic Viss lemtais nolemti pazudīs vējā
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|