...

Vairs ūbeles nedzird un pavasara strazdi
Tagad korī melnā un ķērcošā svīst.
Bargais pilskungs aizgājušā gadā
Sūdzību cēla par zāli, kas piedzimstot vīst.
Un izlika kungs ar pavēli skarbu no mājām,
Par balto etiķa lietu,
Kas zemi glezno zem kājām,
Par balsīm, ko radītājs svētījis lietot,
Lai šodienas pilsētas plukatas zina,
Ka tas, kas neder pilskungam -
Būs jāiemīl nabagam.