***

šovakar manās mājās
tik auksti un klusi
un debess staigā pa grīdu
tumša un nogurusi
tukšums krūtīs pa šķēlei
turpina mieru griezt
un mālainu lemesi sirdī
smagi un smilšaini sviest

tomēr es zinu - kaut brienu
pa sniegu kas krāsojies melns
un koku zaros ne vēji
bet sāpes sastingstot smeldz
kaut aprausies taka kur eju
un nebūs vairs ceļa kurp iet
jo sauli un zvaigžņoto gaismu
arī būs nosedzis sniegs

es zinu - aiz melnajiem mākoņiem
baltākās debesis plaukst
un ēnā aiz apvāršņa krītot
vēl spožāk saulstari aust
es atļaušu cerībai sēdēt
pūkainā bērza zarā
un meklēšu laimīgu rītu
dvēseles atvasarā