Sabiezējušie mākoņi

Jau dienvidu daļā snieg sniegs,
Kas pasauli gaišāku rāda,
Kaut nenāk nevienam vairs miegs,
Jo idille nav mums nekāda.
Sēž valdība savos krēslos,
Un ķengā viens otru kā prot,
Ar dūrēm un ieročiem aukstiem,
Tie iebiedēt citus tik māk.
Un sabiezē mākoņi augšā
Virs galvām, kas vājāki šķiet
Un cilvēki iziet tad ielās,
Tie piketēt var vairs tik iet.
Lai sadzird tās lielās valsts galvas,
Ka nedrīkst mūs mazos tā pelt
Ar nūjām un lāpstām nākt virsū
Un bez jēgā visus mūs zvelt.
Mēs esam tik cilvēki mazi,
Kas dzīvot šai valstī tik grib
Un nedomāt, kas notiks rītu,
Kā atkal kāds apdalīts tiks.
Reiz beidziet par sevi vien domāt,
Mēs esam tak visi kā viens,
Ja domāsiet kopā par valsti,
Būs laimīgs šeit dzīvot ikviens.

[28.03.2011]