Putnēna liktenis..

Vējš bāreni, putnēnu, rausta pa gaisu,
Iegriezdams viņa dzīvē nebijušu plaisu.
Vējš putnēnam nepiekāpjas, tur to neatlaidīgi, cieši,
Vējš atņem domas,sapņus un arī cerību bieži...

Putna lidojums ar triecienu apraujas smiltī,
Ar plosošām sāpēm, šajā ciešanu naktī..
Tā bārenīša, putnēna, ķermenīts trīc,
Tā dzidrajās actiņās asaras sīc.

Spalva tam cieta, salipusi ar māliem,
Mazulim nevajadzēja sekot miglas vāliem..
Tik vientuļi tam sirsniņa pukst,
Tagad visvairāk tam māmiņas trūkst..

Vēl tik daudz sapņus piepildīt viņš vēlējās,
Vairs tik daudz lietās neizdosies tam dalīties!
No zemes esam nākuši un kādreiz pārtapsim par to,
Tik šoreiz sūrais liktens putnēnam- bija neparko...