klaunāde

diena tāda - nekāda
kārtējā bālā seja

ar stiklā slīpētām acīm

un trakiem karuseļzirgiem rudi krāsotos matos


tā vien gribas ņemt dzeltenu otu
par sodu visam un visiem
nokrāsot degungalu tam dienas skumjajam klaunam
koši dzeltenā krāsā
un ganīties palaist
kaut kur starp zobgalību un prieku
lai samīda vājumu
iezīmē sfēras kur ieslēpties svētkos
un sakārto pelēkās debesis
rītausmas paralēlēs


kluss piepildījums apsēdies ķirškoka skapī
un gaida kad izlaidīs
izpakos
izlies
drīz pavasaris
varbūt vēlāk
kad skumjajam klaunam
spēlēties apniks