Mana valsts

* vēlos pateikt, ka šis ir repa lirikas darbs,kurā ir atklāts mans subjektīvais skatījums uz mūsu valsti bez īpašas demagoģijas.

Sarkanbaltsarkanais plīvo pils karoga mastā,
Kur Vanšu tilts vieno abus Daugavas krastus,
Kur tautas varonis Lāčplēsis krita, lai valsts mostos,
Mostos jaunā rītā, ar ticību pēc brīvības tiektos,
Šodien nolemtība pārņēmusi ļaudis pilsētās, miestos,
Jo lepnie kungi ar lieko svaru tiecas tik pēc varas,
Aizmirsuši simtiem tūkstošus,kurus nabadzība skar,
Kuri nabagtarbām rokās stāv rindā,lai dotos trimdā,
Dzimtā zeme pamesta kā svēteļa pērnā ligzda.

Skumjām redzu kā ar solījumiem pērk tautas balsis,
Bet paiet četri rudeņi bez izmaiņām frontē,
Tik katru gadu viena svece klāt valsts svētku tortē,
Un brīnums - pēdējais tūkstotis kareivju vēl maršē,
Divi tanki, ducis ložmetēju izbrauc trasē,
Kā grāvējā - kurš nu kuru tagad masēs,
Laba parodija vietējā nonāktu ekrānos, izpirktu biļetes kasēs,
No peļņas varētu uzņemt kādu mīlestības dēku,
Kā Ugunsgrēku par skatītāju ziedojumiem,
Vai labāk ko reālu - dokumentālu materiālu
Par priesteriem,kas izmanto bērnus atklāti.

Jautājumu daudz,bet atbilžu kā nav tā nav.
Sava āda tuvāka katram,kam naudas kaudze grābta saujām,
Pacelsim tostu - par Ex banku! Tā glābta.
Aizdosim vēl miljardu pusotru, lai otreiz neiet postā,
Kamēr lokomotīves par troni cīnās ostās,
Ir visi motīvi un priekšraksti,lai tauta beidzot mostos,
Sadotos rokās, sajustu tuvāko plecu pie pleca
Kā vecā Piņķu baznīcā sprediķa laikā,
Sajustu acīs degsmi, skatītos likstām vaigā,
Es aizlūdzu ik vakaru par tuvajiem, ģimeni,
Es ticu-pienāks dienas labākas,
Tik jāsāk tiekties pašam kļūt gaišākam.