SAULRIETS
Elso jūra
šovakar.
Plūst putu tērces
akmeņos.
Klīst tukši gliemežvāki
pasauļu starpās.
Oranžas saules kvēle
dedzina
pagātnes ceļu.
Noslēdzas
šī mirkļa gājiens,
vien pastiepjas
staru pirksti.
Melni viļņi
gari veļas,
atvadām
to kores zied.
Dziļā tumsā
stājas elsas,
Prāts jocīgais
uz rītu cer.
| Viedokļi par dzejoli |
| assortina |
2011-02-25 20:37 |
| Izklausās pēc Aivazovska gleznas!! |
| klusaisMiileetaajs |
2011-02-25 21:19 |
| Izklausās pēc Pastardienas vēstneša! |
| Plaanpraatinjsh |
2011-02-25 21:37 |
| Pēdējās četras rindiņas sapratu. |
| straume22 |
2011-02-26 08:46 |
Sapratu pirmās četras rindas:))
Pārējās fascinē;)))) |
| kwazimorda |
2011-02-26 11:30 |
| Patika. |
| burtsabc |
2011-02-26 14:39 |
| + |
| noktirne6 |
2011-02-26 14:45 |
| Paldies:) |
| GedertsPiebriedis |
2011-02-27 11:25 |
Dzejniece katra vakara iestāšanos uztver, kā dzīves beigas. Toties katrs saullēkts
viņas dzīvē ir kā jauna atdzimšana. |
| Plaanpraatinish |
2011-02-27 15:40 |
| ja labs deķs, tad var smiltis ari |
| tavssargs |
2011-02-27 18:39 |
| Kāpēc elsas stājās? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!