Atkal Tu

Tu parādies, kad pašam tīk,
Tu pazūdi, kad Tev apnīk.
Tu esi, kad vēlies,
Tu neesi, kad vajadzīgs!
Tu un tikai Tu!
Kad tumsā ilgošos,
Tu saulē priecāsies.
Kad miegā skumšu,
Tu nomodā smiesi...
Tev vienalga,
Tu dari kā ienāk prātā!
Kā atbrīvoties man
No važām, kas spiež?
Tik vienaldzīgai pašai palikt!
Bet vai spēšu?
Vai izturēšu?
Tu tikai pasmīni
Un uzrodies atkal,
Lai skaistākajā brīdī
Pazustu kā vakar...