Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

------

La-la-la:)

Vai kā citādi bijis?
Kad lietus ir lijis,
Vai saule spīd spoži,
Es nejauši domāju Tevi.
Tevi satieku rītos
Un vakaros vēlos,
Kad vien vēlos.
Savās domās,
Mans draugs.
Savaa dvēselē
Bērnišķi brīvā.
Arī dzīvajā dzīvē
Pa retam mēs noķeram mirkļus,
Un sajūtam otru,
Otram tad smaidu sūtam,
To laižam no krūtīm,
Līdz sāp...

Paldies Tev, ka esi,
Lai ne degoši sārta ,
Kā miļotais gerberas zieds.
Esi lilija balta,
Esi tāda, kā pirmais sniegs.
Esi Draugs.
Nu kā gan vēl Tevi lai sauc?

Viedokļi par dzejoli
 lauvene4  2011-01-23 01:34 
vienkārši patīk
 Plaanpraatinjsh  2011-01-23 10:01 
Tie brīži jāķer tad,kad jūtama vajadzība,cik bieži - tas jau ir individuāli.
 klusaisMiileetaajs  2011-01-23 12:48 
Dzejoļa nosaukums varētu būt - Priecīgs prāts. :)
 assortina  2011-01-23 16:19 
Ļoti smuks veltījums!
 8lapsina  2011-01-23 16:37 
Skaisti jau...
 Naktsvijole_es  2011-01-23 17:07 
patīk...siltas sajūtas..:)
 straume22  2011-01-23 19:23 
"Kopš tevi atstāju, man dvēslē skatiens vērsts, -
Viņš, kuram jāpaver man zemes
dāsnums būtu,
Pret visu pasauli ir vienaldzīgs un vēss
Un daļēji pat akls, kā es to
bieži jūtu;
Viņš sirdij nestāsta, cik krāšņās formās tērpts
Ir dabas krāsainums,
kur atspulgu tas guvis,
Kāds dzīves būtībā straujš mainīgums ir slēpts;
Pat savas
vīzijas viņš aizmirst, paviršs kļuvis.
Jo, vai redz daiļumu vai neglītumu acs,
Vai
kalns tai jāskata, vai pārpurvota leja,
Vai dūja, kovārnis, vai saules zelta rats,
-
Viss manis redzētais top tava mīļā seja."
VILJAMS ŠEKSPīRS
Jo dvēsele, kas
uzticīga tev,

Spēj tikai tavu tēlu paņemt sev.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?