Rikšos

autors: Chiro [dzejoļi]

Vai laimīgs esmu es,
Kad tāds man šķiet ikviens.
Uz šīs trakās pasaules,
Iet pāri malām piens.

Ir sajūta, ka vientuļš stāvu,
Kamēr citi garām skrien.
Atstāj vien kā ēnu blāvu,
Pazūd maniem skatieniem.

Bet nav ko stāvēt nošļukušam,
Laiku izšķiest vārdos tukšos.
Ceļš savs atrasts būs man pašam,
Kā zirgs pa kuru skriešu rikšos!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Virgin	2011-01-19 01:46
Pēdējās divas rindas pārlasīji???Tu skriesi pa zirgu?????:(((....
lapsu_aacis	2011-01-19 02:03
--ja pie Atstāj vien kā ēnu, apsmiknjaajaas, tad pie nosljukushaas staaveeshanas (WTF? :DDD), saaka ritiigi njirgt, bet pie trenazhiera-zirga, nogaazaas no diiFaana, komaa reekdams--
klusaisMiileetaajs	2011-01-19 07:04
Dzejoļi par zirgiem un citiem dzīvniekiem nevar būt slikti.
kwazimorda	2011-01-19 09:05
Prasās pēc pāris eņģeļu pieminēšanas.
Plaanpraatinjsh	2011-01-19 09:55
Sāc tik rikšot!
assortina	2011-01-19 21:08
Man pietiktu ar diviem pirmajiem pantiem. Ļoti interesants dzejs! Raksti vēl!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!