Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

vakar

Domāt ir aizliegts par lietām
Kas tik viegli veidojas prātā
Bet grūti pateikt tās vārdos

Joprojām ar neredzošām acīm
Es raugos uz upi

Vai tiešām vēl tikai vakar?
Un skaties joprojām tāds glups

Prātā man palikusi skudra
Un celms tai uz pleciem
Bez prāta
Bet stabils jo gudrs

Neko neredzot atveru acis
Un raugos uz upi joprojām

Skatiens vēl tagad ir glups
Bet skudra ar celmu sen kā jau prom.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-01-09 18:15 
Cilvēks jau nav nekāds spāre, kas redz ir priekšā, ir pakaļā. Jā, tā ir!
 assortina  2011-01-09 18:34 
Viss ir mainīgs - arī upe katru mirkli ir citāda!!
 Plaanpraatinjsh  2011-01-10 08:45 
Zaķi redz tikai uz sāniem.
 malva  2011-01-10 11:46 
beidzot... (viens teksts, kur vismaz mirkli prātam ko darīt. jau šķita - dzdz-jā
prāta gals jau ir klāt: i ne ko lasīt, i ne par ko prātot...). atskaņas tādas
gaumīgas: `upe`- `glups`(dažādu vārdšķiru). un darbojošās personas: skudra, skudras
plecs, celms, upe, prāts, acis ... :)) nu patiešām - ak vai, kā patīk!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?