Mans bauslis...

Sveiks, svešiniek, kas manu vārsmu lasa,
Tev nebūs šīs dažas rindas sparast.
Ja šādi neesi nekad ievainots,
Tas saprotams taps vien gadiem skrienot.

Jaunatne, kas dalās pēc saviem normatīviem,
Intereses, stils un trulie piedzīvojumi,
Nevēlos es, protams, draugus atrast tādos
Tas ir zināms un iemācīts jau sen.

Sirdī sažņaudzas, neviens to neredz, ne dzird,
Un paliec ar sāpēm tu viens, kaut asaras rit.
Tomēr, lai kāds ar tevi nebūtu vai būtu,
Viņš nākamajā brīdī jau tevi aizmirsīs.

Uz netikšanos, svešiniek, kas vārsmu šo izlasījis,
Šīs rindas vēlas lai padomātu tu.
Varbūt tā pat vien tu mani sapratīsi-
Bet varbūt šie vien tukši vārdi šķitīs?.....