Mātes sirds

Tur maigums kā bites
Liepziedos san,
Tur visjaukākā,mīļākā
Šūpļadziesma skan.
Tur rūpes un raizes
Par saviem putnēniem
Dzīvo.
Gribas pacelt un samīļot,
Papūst saisto celi,
Dzīves vētrās paslēpt
Zem spārna sava
Un pašai negaisam
Pretī stāties.
Tu esi tā,kura nedienas
Jau no tāluma jūt,
Ikdienā mācot
Stipriem būt.
Tā saslien sapņu buras
Un dzīves vētrās stalti
Turas.
Ak,mātes sirds,
Tu pilna ar sāpēm,
Pilna ar bailēm,
Tu pilna ar prieku
Un arī lepnumu savu.