Sirds
Sirds runā pati,
Runā to, kas pašai tīk.
Sirds vārdi ir mezglā pīti,
Kuru mums jāatrod
Un jādāvā otram.
Sirds tuvam, mīļam cilvēkam,
Kuram pieder un pienākas
Mūsu mazā sirsniņa,
Kura ilgojas pēc vārdiem-
MĪLU TEVI.
| Viedokļi par dzejoli |
| straume22 |
2011-01-02 09:04 |
Nu dikti smuki vārdi, tiešām, bet drusciņ nerīmējas vietām!Lai Tev, cien. autore viss
izdodās!!! |
| klusaisMiileetaajs |
2011-01-02 09:43 |
Sirds jau it kā esot vienīgais cilvēka orgāns, kas nepakļaujas gribai. Un labi, ka
tā! Citādi var sanākt visādi nepatīkami cunduri, ja pēkšņi, kuņģis, urinpūslis vai,
piemēram, balsene sāktu patvaļīgi rīkoties, teiksim, teātrī vai partijas kongresā.
Tur ar mutisku paskaidrojumu sniegšanu vien vai pat ar rakstīšanu caur nemaz netiktu. |
| assortina |
2011-01-02 15:22 |
| :) Mīļi!! |
| klusaisMiileetaajs |
2011-01-02 19:39 |
| Baigi mīļi, jā! |
| Kurshininks |
2011-01-03 09:22 |
| Mīļi un jauki! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!