Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Veltījums māmiņai...

Tikai Tev un vienīgai
Pulsēs atmiņā tavs vaigs
Tā kā senāk bērnībā
Atplaukst atmiņā Tavs laiks.

Smaržo naktsvijoles galdā
Gardi tējas aroms klīst,
Tava balss skan maigi, saldā
No rūpēm Tavi vaigi tvīkst.

Atceroties blēņu brīžus
To, kā Tevī lūkojos...
Nevajg mērīt laikam sprīžus
Tevis nav, es attopos.

Tavas dziesmas saldam miegam
Tevis ceptie pīrādziņi,
Ragutiņas pirktās sniegam,
Eglē kārtie mēnestiņi...

Atceros ik vienu reizi
Priekus, asaras un smieklus,
Arī to, kad gājis greizi
To, kā centos apslēpt melus.

Ja Tevis nebūtu, vai tiešām
Arī kādreiz būtu es,
Būtu laiks, kā tukšā ķešā –
Ielāpi un vīlītes....

Tikai Tev un vienīgai
Pulsēs atmiņā Tavs vaigs,
Tā kā tālā bērnībā –
Vienmēr atmiņā Tavs laiks.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2011-01-02 09:19 
Vai, kur mīļi!!!:))Labākās rindiņas veltītas māmiņai, ko lasu....Tiešām -
aizkustinoši līdz asarām...
 klusaisMiileetaajs  2011-01-02 10:02 
Kaut kā nelabi ierīvēja...
 assortina  2011-01-02 15:13 
Ļoti mīļš veltījums!! Piekrītu Straumei!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?