Melodija

Un jau atkal sirdī manā,
Šī melodija, vēl ne tik senā,
Kā lappuse no mūsu vēstures,
Skan bez mitas, nepārtraukti.

Stāsta tā par liktens bērniem,
Staltiem, dižiem latvju dēliem,
Kas par tēvuzemi savu,
Deva miesu, dvēseli un garu.

Tie naidnieku no zemes mūsu,
Dzina prom, kā saimnieks vilku,
Līdz atkal abos Daugav`s krastos,
Latvju karogs plīvoj` mastos.

Vairs vilka nav, kas laupīt nāktu,
Nu vajdzīgs kāds, lai darbus sāktu.
Celies, saimniek, ej un steidzies,
Vēl melodija skan, nekas nav beidzies!