Ziemas sapnis

autors: Jans_Ikes [dzejoļi]

Ap pusnakti laiks
Jau tavas pēdas sniegā dzēš,
Bet tu jau guli
Aiz sevis atstājot ēnas.
Bet es savas domas tavā virzienā sūtu,
Pa mākoņu pastu, lai nekavē laiku.
Ik mirklis, pavadīts starp sapņiem taviem,
Kā puse mirkļa, esot blakus tev.
Es ceru tavos sapņos jaukties,
Griezt pasauli tev otrādi.
Lai nezini, kur ej, kur biji.
Tik to, ka esi te, kur snieg.
Tavu silto smaidu gaidu,
Draisku liesmu deju vaigos.
Piemiedz aci, garām ejot,
Dod mīlestībai iespēju, kaut vai vienu.

2010

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2010-12-18 01:08
tas paC ,kas patriotam- samociiti un bez dveeseles. ubagojossh dzejs, es teiktu... kur kaisle? kur miilestiiba? ku ticamiiba juutaam, to lasot?!
wip4	2010-12-18 07:51
...patika par mākoņu pastu.Diezgan cerīgi, bet jāpiestrādā.
straume22	2010-12-18 08:15
Tak pēdas viņa atstāj , vai ēnas?:))
smaidamirklis	2010-12-18 08:40
Dzejolis interesants, cerīgs!
klusaisMiileetaajs	2010-12-18 09:10
Vai tad aizmigusi, kā saka, autopilotā no tevis šī pa tumsu aizgāja, vai vienkārši somnambulisms traucē mīlai? :)))
laukroze	2010-12-18 10:37
sapņi un sapnīši..:)
tavssargs	2010-12-18 18:21
Spiegu spēles.
assortina	2010-12-18 18:47
Izklausās pēc suģestijas - ja lasa vairākas reizes!Kaut kas tajā ir! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!