Gribas

Gribas kā gliemezim ielīst savā čaulā
un nerādīties nemaz laukā.
Gribas kā jāņtārpiņam pazust rasas pilnā pļavā
un pastāvēt klusiņām ceļa malā.
Gribas kā sliekai zem zemes zust,
jo tai tikai manu sāpi just.
Gribas kā kurmim, doties pa alām,
neziņā doties uz daudz pasaules malām.
Gribas kā strausam iekš smiltīm līst,
un aizmukt no patiesības.
Gribas, jā gribas lai viss ir kā senāk.
Lai skarbā patiesība man prātā vairs nenāk!