Kāds vienmēr beigās paliek viens
Viens pie Otra
Otrs pie Viena
Mēs skrienam, lai satiktu, pierastu un pamestu
Un tad pie Cita
Un Cits iet pie Viena
Lai solītu, izjustu un atkal projām aizietu
Cits pie Cita
Viens pie Viena
Un Otrs
...
Šodienas skrējienā
Otrs paliek Viens
Kāds vienmēr beigās paliek
Viens
Viedokļi par dzejoli |
lapsu_aacis |
2010-11-20 23:02 |
vareetu padomaat, cilveeks dzimst un mirst jautraa kompashkaa!
dzejs neiespaardiija. doma irj, bet uz papiira to uzlikt nav izdevies. |
ehidna |
2010-11-20 23:58 |
Piedzimstam un mirstam vieni! Kas Tev nav skaidrs, Vikkky?
Tie, kuri mētājas apkārt, lai iet! Pie viena. otra, cita! Kāda starpība?Nelauzi galvu par tādiem! |
klusaisMiileetaajs |
2010-11-21 07:12 |
Baigi, jā! Par tiem staigātājiem. |
gobis |
2010-11-21 12:10 |
aplim nav sākuma, beigu, neviens nepaliek viens,ja neskrien diži ātri un neaiziet pa pieskari - kosmosā ... |
hefny |
2010-11-21 17:33 |
hmm
pēdējais pāris skiras?!
Un tad atkal kāds cenšas saķert-noķert-izskrējēju-izlēcēju-.
Nepaliek.Mekas nepaliek Beigās.
Ja nu vienīgi kāds VIRMOJUMS.UN TAD--VISS ATKAL DĪĶĪ KLUSS UN RĀMS.Pat ja tu aizskrēji.Viens. |
Naktsvijole_es |
2010-11-21 17:39 |
Beigas ir sākums kaut kam jaunam...:) |
straume22 |
2010-11-21 17:41 |
Beigās vēl nav gals:) |
Plaanpraatinjsh |
2010-11-21 17:42 |
Neskraidi tik daudz,paķer pie rokas un nelaid vaļā. |
cukurzirnis |
2010-11-21 17:52 |
Jā, Vikkky, Tev taisnība! Tā vienmēr ir, ka ir Divi, un tad atnāk tas Trešais, tas Cits, un tad tas Viens paliek viens un kā ar maisu sists. Jo ar mīlestību jau allaž ir tā, ka vienam tā ir par īsu, bet otram par garu ... |
ZARNU_MAISS |
2010-11-21 20:48 |
Vienmēr viens paliek tikai tas,kurš sevi neattīra no negatīvajām enerģijām. |
lauvene4 |
2010-11-21 21:37 |
Z_M ir pilnīga taisnība!
Bet dzejojums šis nav izdevies. |
assortina |
2010-11-21 21:51 |
Piekrīt Ehidnai! |
ehidna |
2010-11-21 22:09 |
Paldies, assortiņ! Vismaz kāds cilvēks mani saprata!:) |
Plaanpraatinjsh |
2010-11-22 10:32 |
Jā,gājējus un mirējus nemēdz aizturēt. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|