Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es gaidīju

Es tevi gaidīju.Ilgi.
Manas acis zaudēja mirdzumu veroties tālumā,
kur starp putekļiem un miglu nebija tevis.
Manas rokas alka dot glāstus un siltumu,
bet uzdūrās rožu ērkšķiem.
Ausis palika kurlas nesagaidījušas tos vārdus ,
ko alka dzirdē.
Mans augums novīta,nesagaidījis glāstus un mīļumu,
Matos sabira kārtējā pavasara ievu ziedlapiņas un palika tur.
Un es biju palikusi sveša un raupja kā zeme bez lietus.
Es tevi gaidīju...Ilgi....
Tevis nebija...tik ilgi.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2010-11-15 04:01 
Būs valgme, kas dos Tev spēku,
Tu ziedēsi skaistiem ziediem,
Un nesīs, skaujot ar
prieku,
Viņš Tevi pēc palu lietiem...:))
 Tapatviens  2010-11-15 05:19 
Viss būs labi:-)
 Plaanpraatinjsh  2010-11-15 06:09 
Drausmīgi.
 klusaisMiileetaajs  2010-11-15 07:19 
Kurš bija tas lops, kurš solīja, bet neatnāca? :(
 laukroze  2010-11-15 10:15 
patika, tādc ļoti reāls dzejs..;)
 kwazimorda  2010-11-15 17:51 
Mēs ar klM,ja solam,tad atnākam gan.Sevišķi,ja piesola kādu stikla desu...:)))
 Jugita50  2010-11-15 21:38 
Nu re,būtu zinājusi,gaidītu jūs....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?