Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pirmais.

Pirmais sniegs pār zemi klājas
Nerūp tam, kur galvu likt –
Apsedz kokus, pļavas, mājas
Gulst it visur, kur var snigt.


Pirmais solis dzīvē spertais,
Nepaliek bez pēdām tas;
Pirmoreiz, ja likten’s pērtais –
Saproti nu kas ir kas.


Pirmais skūpsts, ko sniedzi lūpām
Acīm pievērtām zem liepas,
Klusi čaukstot rudens lapām –
Visi vēro, Tev tā liekas.

Pirmais pēriens, ko reiz juti
Tagad piemirsies, bet tomēr –
Paveries caur loga rūti:
Prātā paliksies tas vienmēr.

Pirmais pasaulē šai nācis
Ir ikviena otrais tēls,
Vienīgais, kas dzīvot sācis
Vienmēr paliek balts un cēls.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-11-07 15:43 
Neticu,ka tikai tagad Tev bija pirmais skūpsts.:)
 klusaisMiileetaajs  2010-11-07 15:45 
Bija, bija pirmais! Viņa pati man atzinās. :)
 assortina  2010-11-07 18:38 
Man pēc baltā un cēlā prasās turpinājumu par Dieva dēlu...! :)
 straume22  2010-11-07 18:43 
Izjusta Dzeja!
 hefny  2010-11-08 08:58 
Doma jauka.
Mazliet ar to ritmu-man -s-kiet-nelīdzeni,bet tas jau netraucē
sentimentam.
 ZARNU_MAISS  2010-11-08 10:21 
Sevi jāattīra visos gadalaikos,neatkarīgi no āra apstākļiem.
 piparmeetra5  2010-11-08 16:02 
Jā, piekrītu,- sniegs neprasa, kur snigt.
Bet par pēdējā pantiņā izteikto
apgalvojumu man nav ne jausmas. Baigi "lauzīt" galvu arī negribas. Ja nu vēl runa
ietu par Genu... bet viņš tomēr bija zaļgans.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?