Vasaras burvība...

autors: anciits [dzejoļi]

Sikspārņu dejas, vakara krēslā,
Kā mazas bultas, pa gaisu spraislā.
Es pieveru acis vien mazā spraugā
Un redzu, kā kaķis pa logu lec laukā.
Ir vasaras vakars, tik dzestrs un silts,
Kā dūnu spilvens, tik pūkains un spirgts,
Es ievelku elpu, cik dziļi vien varu,
Ar sirds mieru lielu un prieku to daru.
Man viegli kļūst sirdij un dvēselei savai,
Kas iedegas karsta piekļūstot tavai.
Tā baudām mēs abi, šo vasaras nakti,
Kur mēnesim lecot, sit sienāzis takti.
Un apkārt vēl odi ausīs mums sīc,
Un dunduri ejot starp soļiem mums dīc.
Bet tiklīdz mēness viss spožāk sāk tvīkt,
Tā nakts puķu pumpuri vaļā sāk dīkt.
Šī vasaras nakts vis foršākā šķiet,
Jo mīļotais cilvēks man blakus iet...

(01:41 / 25.07.2010)

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2010-10-10 10:29
Jā, šajā karstajā vasara pat sienāži naktīs nevarēja mierā likties, bet par dunduriem neviens pat nebrīnījās! Bet tā vieta dzejolī par nakts puķu pumpuru vaļā dīkšanos pie nosacījuma, ja mēness sāks tvīkt, gan baigi erotiska. :)) Un dzejniece jau pati arī..! :)
kwazimorda	2010-10-10 12:18
Piekrīt klM.Baigi rosīgā nakts...:)))
Plaanpraatinjsh	2010-10-10 17:33
Bez blakusgājēja nemaz tā nevarētu dzejas vārsmas bārstīt.
assortina	2010-10-11 21:48
Ļoti jauka noskaņa!
lauvene4	2010-10-13 00:46
noskaņa jā...
anciits	2010-10-15 13:31
Paldies par novērtējumu, nedaudz pat nosarku ;)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!