Aiz skumjām stāv eņģeļi

***

Arī aiz skumjām reizēm stāv eņģeļi.
Bet pie to izplestajiem spārniem mētājas
Vien pelēks puķu vainadziņš.

***

Miers reizēm mēdz būt spējš un skarbs.
Tomēr - tas ir un paliek miers.
Salauzts, bet augšāmcelties gribošs.

***

Kad rudens dienā atvasara klāt
Un saule siltiem gabaliem plēšama,
Tik spārnus izplest, lidot prom.

***

Savlaicīgs mulsums klaiņo pa laipu.
Rokās - esamības doniņa.
Un sirdī - murrājošs miers.

***

Dvēselē man zvaigžņu daudz.
Sasēdušas uz zila debesjuma.
Pieskarties, pieskarties savai ceļazīmei.

***

Lai gan prāts audzē negaisa mākuli,
Tam jānes lietu veldzējošu, ... kā atvieglojumu.
No pagātnes noripo putekļu asara.
Prom telpas un laika dziļumā.

***

Lai gan ikdienas kurpes man
pieritušas pilnas ceļa smilšu,
Tās negrauž vairāk kā sirdsapziņa.

***

Un pieskāriens pasaulei mans,
Lai ir tik salds kā marmelāde.
Lai atgūtu spēkus un dziedētu prieku.

***