Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sala

Mana dzīve kā sala -
peld jūras vidu
un gaida...
nelabprāt vārnas,
reizēm cepuri paknābā tai
kovārņi lepni
laižās tai pāri
dzērves tik kāri
raugās nodarīt pāri

nobrāzti sāni -
noguris paskats -
apjucis skatiens -
noplucis kažoks
izrāpjas lapsēns
krastā it priecīgs
ir beidzot tam mājas
un nav vairs viņš niecīgs.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-09-09 08:37 
Tad Tu tas lapsēns? Kas Tevi tā apstrādāja? Mīlas mokas?
 straume22  2010-09-09 09:07 
Dzīvnieku iegādājies?
 piparmeetra5  2010-09-09 09:30 
Lasu un arī jūtos nedaudz apjukusi... Tomēr labs viss, kas labi beidzas.
 vanadziene  2010-09-09 10:14 
Jocīgs salikums-vietējās vārnas un kovārņi komplektā ar ārzemju kalniem un tas viss
uz neapdzīvotas salas, kur vienīgais iemītnieks bez tevis ir Sent-Ekziperī
pieradinātā lapsa...:))
 klusaisMiileetaajs  2010-09-09 11:41 
Ja noplucis kažoks, tad kašķis tam kažokādas dzīvniekam.
 kwazimorda  2010-09-09 12:32 
Lapsācijs šito vēl nav izlasījis??
 assortina  2010-09-09 20:47 
Kaut kas taja ir!
 assortina  2010-09-09 20:49 
Man te dators gļuko...! :) gribēju vēl pateikt, ka ļoti pievilcīga sala! Interesants
un savdabīgs dzejs!
 FAETONS  2010-09-09 20:54 
Juceklīgs.
 gunarszibens  2010-09-10 05:01 
Man nāk prātā kafija ar bulkām... Vai labāk iet pagulēt... Tā tik turēt! :)
 straume22  2010-09-10 08:55 
gunārsZē,piecos no rīta un prātā uzreiz bulkas?
 gunarszibens  2010-09-10 16:53 
Kas man jaunam, slaidam, neprecētam :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?