Meitenīte un rūķītis.

Mazs rūķītis ienāca
Un piegāja klusi
Tur,kur meitenīte
Savu skolas somu
Bija nolikusi.
Atvēra un ielīda tajā,
Tā cenzdamies atrast sev vietu,
Starp dažām burtnīcām
Un vēl citām lietām.

No viņa,viņš tā domāja,
Iznākšot skolnieciņš - īsts!
Tas nekas,ka augumiņš
Nedaudz par īsu.
Kaut lasāmā grāmata - smaga
Dūša gan liela.
Un,ja kas,palīdzēs Mārīte,
Jo viņa tik mīļa un laba.

Drīz aizies meitenīte - Mārīte
Ar rūķīti somā,nu abi.
Tad novēlēsim viņiem,
Lai veiksme skrien pakaļ,
Labi!?