Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tu..

Veros saulrietā ar smaidu
Skatos kā saule lēnām pazūd jūras viļņos
Kā vējš aizskar manu seju
Kā viļņi dejo pēdejajos saules staros
Un kā smiltis mird gar krastmalu

Un jūras viļņi
Kā sirēnas dziesma aicina mani jūrā
Bet tad tu saspied manu roku ciešāk
Un es palieku tev blakus
Jo es zinu,
Ka man vairāk neko nevajag
Kā vien, lai šie mirkļi kopā ar tevi
Nekad nebeidzas.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2010-08-10 02:19 
ko ko smiltis dara?
smird?

--paarbola acas--

puis... izdari naacijai
pakalpojumu- NERAKSTI dzejsu.. shis nav tavs aicinaajums.

--nopuushas smagi--
 klusaisMiileetaajs  2010-08-10 07:16 
Nu, nemuldi! Man 17 gados gan gribējās kaut ko vairāk nekā roku spaidīt. :))
 Plaanpraatinjsh  2010-08-10 07:35 
Prasās turpinājums.
 sarma7  2010-08-10 10:48 
..Pirms iesūti, izlasi...:)
 tavssargs  2010-08-10 10:57 
Stājies armijā!
 assortina  2010-08-10 19:07 
Ja neskaita pāris drukas kļūdas, dzejam nav ne vainas!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?