Mūs vieno kas vairāk.

Mana dzīve ir grezna,
Ne gluži kā glezna,
Bet jā...
Rotājuiem pilna.
Es esmu un būšu,
Tā teikt- Tā vērta
Lai tērētu laiku savu Tu man.
Jo kā sacīji Tu pats-
"Mēs esam viens otram, lai palīdzētu,
Lai glābtu viens otru.

Visus cilvēkus vieno kāda lieta.
Tai skaitā saldā pasaciņa.
Bet ne mūs, par to klīst cits stāsts.
Mūs vieno kas vairāk.
Kas vairāk par saldu pasaciņu.
Tas ir daudz greznāks un košāks.
Nekad nav pelēks un drūms.
Mūs vienoja...

Ar Tevi Kafija atdzisa ātrāk,
Ar Tevi laiks skrēja daudz ātrāk.
Ar Tevi gulēt gājām vēlāk.
Un arī domas raisījās vairāk.
Un uzpīpējot zaļo,
Idejas kā mājas.

Tikai viena problēma mūs skāra-
Cementa trūka un mūra aka,
Kurā smelties materiālus,
Lai realizētu ideju māju.

...Bet tik un tā...
Iebraucu tēmā, kurā mūs vieno kas vairāk.
Tas ir daudz greznāks un košāks,
Nekad nav pelēks un drūms...
Tā ir viņa...
Mīļā Mūziciņa...


/B.Antonoviča/