Taurenis

Kā neprātīgs pret loga stiklu
Sit spārnus krāsains taurenis,
Bij` nolaidies tik īsu mirkli,
Un saules glāstos iemidzis.
Ne sapņos viņam nerādījās,
Ka nogriezts tiks šis krāšņais zieds,
Tik tad, kad durvis aizdarījās,
Tas saprata, kas noticies.

No pirkstu pieskāriena traucās,
Kur šķita jābūt debesīm,
To satvert tiecās maigas plaukstas-
Kāds brīnums-tauriņš tiešām dzīvs.
Kur jābūt saulei-kvēla spuldze,
Te vienā mirklī aizsvilt nieks.
Ir saprašanā plēsta brūce,
Cik mānīgs bijis skaistais zieds.

Jel dodiet brīvi, vajag lidot
Kamdēļ gan stikli logiem ir?
Var redzēt ziedus dārza vidū...
Bet rāmis to no brīves šķir.
Nav spēka, nevarīgi spārnus
Kļauj kopā gurdens taurenis,
Tam palīdzēšu, manos spēkos,
Mūs savedis ir liktenis.