Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mosties!

Krīt uz sienām tumšas ēnas,

Ieskauj skumja tumsa mūs,

Diena atstājusi pēdas,

Sejās manāms nogurums.

Gausi soļi skan uz kāpnēm,

Papēdīši ritmu sit,

Smagnējie, jo kājām sāpes,

Jautrie naktī iekšā slīd.

Apņem ēnas mūsu stāvus

Nakts nav tikai smagums,miegs,

Liekas vari aizmigt stāvus,

Tumsas varai neļaujies.

Dzirdi- kaut kur tālēs spēlē,

Debess korī zvaigznes dzied,

Kur ir tava jūtu kvēle,

Dzirdi-laiks tev atmosties.
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2010-07-07 23:03 
Atpūta arī kādreiz vajadzīga! :)
 klusaisMiileetaajs  2010-07-08 08:38 
Tā jau dažreiz liekas. Tikko, šķiet, esi aizmidzis, kad jau jāceļas un atkal uz darbu
jāiet. :)
 straume22  2010-07-08 09:21 
Kā izdziedāju Tavu Dzeju...jauka.
 Naktsvijole_es  2010-07-08 15:20 
Tāds vieglums Tavā dzejā..:)
 piparmeetra5  2010-07-08 20:48 
Liekas, ka uzrunātais liriskais tēls varētu būt Mildas pieminekļa goda sargs...
 blackeyedpea  2010-07-09 01:30 
Es uz beigaam izteiksmiigaak saliktu pieturziimes, lai taa mineetaa "juutu kveele"
juutama ariidzan caur jautājuma un izsaukuma zīmēm.. Bet citaadi- good!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?