Nu kaut kā tā!

Man pabrauc garām baigais džips
Un šoferis tik smieklīgs izskatās.
Ka pārņem nebeidzamie smiekli
Bet cilvēks nesaprot par ko!

Te piesteidz tantuks pussolī
Un vaicā: meit, tu kārtībā?
Es, protams kārtībā!
Un man nu jāsteidz pusdienās!

Šķiet reizēm emocijas valda
Pār mani visai negaidot.
Bet ko lai dara, dzīve tāda.
Un vairs nav modē kautrēties.

Te atkal savā ātrā solī
Neatskatoties uz priekšu vien.
Jo tikai redzot ceļa galu
Tu sapratīsi, kur tālāk iet.

Pie kabineta slejas teltis
Un ubags cita tarbā lien.
Te nav ko brīnīties nudien,
Šī tauta necer mainīties.

Nu kaut kā tā man diena pagāja
Un nākamā būs krietni labāka.
Bet to jau citreiz stāstīšu
Un tiksimies mēs visai drīz!