Atmiņas

Viss dus-
Visapkārt klusums,
Tik rāmais spoguļ ezers
Mēmi līgojas.

Un tā
Kā atblāzma,
Kā mēmā atbalss klusums
Pa ledus ziliem ūdeņiem
Tik vakardienas ēnas aizvijas.

Vēl jautrs ir prāts,
Tas ilgi nerims-
Kā saule,
Leduspuķes kausēdama,
Atmiņas tai aust un skrien.

Tik atmiņām ir vērtība
Kas nezūd-
To nevar atņemt,
Pat ja grib.

Jo paņemt to,
Kas nepieder-
Ko nezin,
Var tikai zeme,
Kura visu redz un dzird.