Manas mājas

Vieta, ko spēju par mājām es saukt,
Vieta, no kuras projām es nevēlos braukt.

Tur rudens ir dārgāks par zeltu,
Bet tas ir par velti,
Lai vai kā mūs nievātu, peltu,
Svētā zemē mēs celti.

Tur ziemas ir baltas kā milti,
Un sniegpārslas maigas kā zīds,
Tur visbargākā ziemā tik silti,
Un cilvēks šīs zemes svētumā tīts.

Tur pavasara ziedi kā visskaistākā dziesma
Un ūdeņi saulē kā dimanti mirdz
Tur mūžīgi kvēlo tēvijas liesma
Tur mājo mana latvieša sirds.

Tur vasaras vējos šūpojas sils
Un jūra glāsta mums kājas
Tur katrs ezers laistās tik zils
Tur ir mūsu mājas.