Pasaka par pieneni...

autors: straume22 [dzejoļi]

Būšu šodien par pieneni es,
Dzeltenām, pūkainām ziedlapām klāta,
Vējš , garām traucot, putekšņus nes,
Tikko turos uz vienīgā kāta.

Viena patrekna, brūngana bite,
Teicās par frizieri esam,
Galvā man nekauņa sēžas bez mitas,
Kā izspiests citrons nu dvesu.

Jāsakļauj ziedlapas, krēsla jau nāk,
Paskatiņš, protams, ir briesmīgs,
Tornis uz galvas izsliets kā rags,
Vakars būt nesolās priecīgs.

Nāk otra diena – rīts tāds neko,
Ezis kā aptracis aizskrien pa taku,
Peļķes spogulī ieskatos –
Jēzus! Nu tas jau par traku!

Ziedlapu vietā, kur radušās tās?
Kaut kādas baltas, iesirmas pūkas,
Nāk viens pa taku un iesper pa tām,
Nu sākas īstas pasaules jukas!

Pienenes mūžs, teikšu draugi es jums,
Nava tik smaržīgs un pūkains,
Vai nu to vaiņagā likšanai plūks,
Vai aprīs purns kāds sarains.

31.05.2010.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2010-05-31 18:53
Bites un eži nav nekas salīdzinājumā ar Zarnu Maisu. Ja tas tevi paņemtu priekšā..! :)))
Plaanpraatinish	2010-05-31 19:17
kur vēl tev aug baltas un iesirmas pūkas? :DDDDDD
hefny	2010-05-31 19:51
hi hi jā,nav labi spert-pienenītei -pa sirmotsākušo galvu---vardarbība kāda!!!!
assortina	2010-05-31 20:41
Nezāles neiznīkst!! Pienenes ir ļoti dzīvotspējīgas!!
bariss	2010-05-31 23:04
Bērnībā to saucām pa cūkpieni...
straume22	2010-06-01 08:33
Kad biju pienenes kārtā,Plānais,auga uzreiz aiz ausīm...
gunarszibens	2010-06-01 13:15
Pienenes ir tik dzeltenas... Ka zemi nokrāso :)
straume22	2010-06-01 13:30
Dzeltenā krāsa -mana mīļākā...bet patīk kreimenes,jasmīni un mežrozītes...
kwazimorda	2010-06-01 17:32
Iztēlojos,kā straume turas uz vienīgā kāta...spazmas klāt...:))
straume22	2010-06-02 11:24
Tev,kwazi,laba iztēle.Es ,kad iztēlojos sevi uz viena pienenes kāta, gandrīz apd...apč...nu pamatīgas smieklu spazmas parāva..m-jā...
kwazimorda	2010-06-02 17:32
:)))
straume22	2013-02-03 20:51
pienene47 - Pieneņu sajūtas,rindiņas, dzimšanas dienā saņemtās..... Būšu šodien par pieneni es, Dzeltenām, pūkainām ziedlapām klāta, Vējš , garām traucot, putekšņus nes, Tikko turos uz vienīgā kāta. Viena patrekna, brūngana bite, Teicās par frizieri esam, Galvā man nekauņa sēžas bez mitas, Kā izspiests citrons nu dvesu. Jāsakļauj ziedlapas, krēsla jau nāk, Paskatiņš, protams, ir briesmīgs, Tornis uz galvas izsliets kā rags, Vakars būt nesolās priecīgs. Nāk otra diena – rīts tāds neko, Ezis kā aptracis aizskrien pa taku, Peļķes spogulī ieskatos – Jēzus! Nu tas jau par traku! Ziedlapu vietā, kur radušās tās? Kaut kādas baltas, iesirmas pūkas, Nāk viens pa taku un iesper pa tām, Nu sākas īstas pasaules jukas! Pienenes mūžs, teikšu draugi es jums, Nava tik smaržīgs un pūkains, Vai nu to vaiņagā likšanai plūks, Vai aprīs purns kāds sarains. ***************** Mierīgi, mierīgi, lēni un klusi Saule ir brīnumu radījusi, Maza pienene, pasmaidot mulsi, Vasaras viducī uzplaukusi! -Burve- Datums: 16.07.2010. - 13:04:18 Lasīts (reizes): 276 Komentāri: 0
straume22	2013-02-03 20:52
Reko!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!