Plaisa rozā brillēs

Dienas skrien,
Bet pulkstens stājas,
Dzīve rit un neapstājas.

Kas par traci?
Kur viss skrien?
Dubļu peļķēs dzīve brien!

Dzīve nav viss rožu dobe,
Kur tev ziedi ik uz soļa.
Zemē nemētājas pērles,
Bet gan māli peļķēs briest-
Līdz ar lietu dubļos šķīst
Un uz visām pusēm līst.

Kas tad nu?
Vai ir tik traki?

Dzīve ir kā āboldārzs.
Riņķī apkārt augsti koki,
Āboli kā zvaigžņu loki.

Vari ņemt,
Ja dzīvē rūdīts,
Tik tās rozā brilles novelc.

Mērķi tvers šie saldie augļi-
Esi drošs,
Kas būs, tas būs.
Galvā tēmēs un tad dos...

Kas tad nu?
Vai tamdēļ stāvēt?
Ja tev neveicas, tad viss?

Zāģi rokās,
Augļus maisā
Un uz priekšu,
Lai viss plaisā!

Dzīve rit,
Viss tālāk veļas,
Saule spīd un pulkstens griežas.
Visa ēnas ir kā bultas,
Kas visapkārt līdzi brien-
Dzīves ciparnīcā skrien.