Draudzība

autors: Romantikis [dzejoļi]

Ikkatris to zin,
Ikkatris to reiz jutis,
Tāpat sāpināts, maldināts,
Jo draudzība.

Jo draudzība ir cieša,
Vēl stiprāka un koša top,
Tā nerimstas ne brīdi,
Līdz veldzēta kļūst.

Tai gards šķiet malks,
Kas rauts no atmiņām,
Vēl gardāks smaids,
Kas tavā sejā spīd.

Jo draudzība mīt manī,
Ko dodu knaši Tev,
Bet gaidu es mirkli,
Kas, jo ātrāks kļūst.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2010-05-11 03:34
tavā sejā spīd gardumgards smaids es tev knaši draudzību dodu man no lūpām izlaužas vaids ak kungs kāpēc mani tā sodi????:))
klusaisMiileetaajs	2010-05-11 06:29
Draudzējās, draudzējās, kamēr gultā iekšā. :)))
sekspiirs_5	2010-05-11 07:12
Man vislabāk patika 2 "k" - koša un knaši :))
Plaanpraatinjsh	2010-05-11 08:01
Pilnīgi pietika ar pēdējo pantiņu.
piparmeetra5	2010-05-11 08:36
Atvainojos.
ZARNU_MAISS	2010-05-11 09:30
Patiesa draudzība rodas pēc abpusējas attīrīšanās no negatīvajām enerģijām un sārņiem.
wip4	2010-05-11 11:48
Doma jau labi, tomēr tāds juceklīgs un samocīts sanācis.:((
skudrina1	2010-05-11 13:58
Liels,izmocīts juceklis.Nevar saprast,ko īsti gribēji ar to teikt...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!