Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kalējs un dzirnavas

Kaļ kalējs smēdē, kaļ:
No karstiem dzelžiem dzirkstis ceļas.
Maļ likteņdzirnas, maļ:
No dzīves kalniem dzirnakmeņi veļas.

Cik ilgi kalsi, kalēj, viedais?
Mirdz tumsā zobenasmens sārts.
Cik ilgi malsiet, vecās dzirnas?
Tev jāatpūšas mirklis kāds.

Es došos karot dzīves takās:
Man līdzi zobens smēdes speltē kalts.
Sev nekāršu es dzirnakmeni kaklā
Zem kājām vīsies ceļa segums balts.


Viedokļi par dzejoli
 sekspiirs_5  2010-05-10 17:01 
Ak, nepamet mūs!:))
 Plaanpraatinjsh  2010-05-10 18:26 
Dzirnakmeni nevajag gan sacūkot.
 piparmeetra5  2010-05-10 18:56 
Vīrišķīgas rindas.
 klusaisMiileetaajs  2010-05-10 19:15 
Kur TS?
 ehidna  2010-05-10 19:36 
Nu ko, uz priekšu, bruņiniek!:)
 Naktsvijole_es  2010-05-10 21:05 
patika...
 assortina  2010-05-10 22:38 
Dons Kihots...!
 __Semux__  2010-05-11 00:41 
Labs!
 Burve77  2010-05-11 03:38 
ja zobens ir līdzi, tad viss ir kārtībā:)
 ZARNU_MAISS  2010-05-11 09:34 
Uzvarēsi tikai tad,ja attīrīsi sevi no negatīvā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?