Pusnakts reiss

Krēsla smagi pār pleciem guļ
Acis sedz un aukstumu nes
Klaidonis cauri tunelim skrien
Rokā spieķis, kas nelūzt, kas nezūd
Lapas kliedē, uz visam pusēm mētā
Kad mati plīvo, gājējam pretīm
Izliekas redzams, svilpojot dziesmu
Vārdā saucams par vēja vēju.īsto
Sētnieks ar slotu asfaltu skrāpē
Visu lieko, kas lieks,atņems vējam viņš
Nesaprasts paliks un jau kavēt kavē
Savu dziesmu izdziedāt, deju izdejot
Pusnakts bērni pa ielām klejo
Ar sareibušām galvām, sareibušām sirdīm
Kāds jau blakus ielu dzeju dzejo
Pēc žanra drāmu ar jūtam siltām

Pusnakts reiss pa pilsētas ielām
Slīd garām pieturām, bet vai tukšām?
Nav iemesls , lai apstātos
Nav iemesls, lai apdomātos
Nav iemesls , lai atskatītos
Un aizdomātos


Luksaforos orandžā gaisma mirgo
Vētra savas pēdas atstāj uz vaiga
Un lapas savu pirmo valsi lēni virpo
Savus vārdus sakāmos tautai ielās vaida
Bezpajumtnieks monētas kratās skaita
Tramvaja pusnakts reisu gaida
Nopūšas smagi, galvu noliecis tas
Skat uz drānām caurām, bet tomēr savām
Pilsēta neguļ, tai vienmēr ir ko teikt
Ir daudz stāstu, pasaku un traģēdiju šo
Stāv uz vietas un nekad nepazūd laiks
Pulkstens viena ritmā un viena taktī rit
Pusnakts putns savus spārnus pletis
Ar ēnu aizēnojis pilsētas ielas šaurās
Nakts koris savu koncertu spēlē
Kamēr pāris pūces savas nakotnes zīlē