Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tā viņš bija.

Es vakar gulēju un domāju par to,
Par to cik ļoti mīlu es tevi.
Un domājot sapratu to,
Ka mīlu tevi vairāk par sevi!
Viedokļi par dzejoli
 Naktsvijole_es  2010-04-13 17:20 
Lūk,tā lūk..:))
 Homo_Incognito  2010-04-13 17:22 
Nu īsts labdaris , he he :)))
 Plaanpraatinjsh  2010-04-13 17:53 
Ģeniāli!!
 kwazimorda  2010-04-13 18:39 
:))
 papele13  2010-04-13 18:51 
..pa spiti visam sevi vajag mīļet vairak!!!
 Cherrrry  2010-04-13 20:34 
Lūk tas ir tas, ko sauc par šedevru!!!
 dadzisgan  2010-04-13 21:07 
padomā vēl..
 klusaisMiileetaajs  2010-04-13 21:32 
Tiešām forši! Un liekas, ka pat no sirds rakstīts! :) A, kur tu gulēji..?
 piparmeetra5  2010-04-14 08:20 
Gadās.
 sekspiirs_5  2010-04-14 09:53 
Es vēl noīsinātu šo dzejoli - atstātu 1. rindu, pēdējo vārdu tajā rakstot ar lielo
"T"!
 tavssargs  2010-04-14 20:26 
Esmu pārliecināts, ka Tavs dzejolis ir par Latvijas armiju, vai ne!
 ofni  2010-04-15 18:20 
Un katru vakaru es atkal sevi taupu
Man vajag nosnausties, lai rītdien domas
plauktu
Lai iestāstīt ir spēka sev un citiem
Ka jātic maniem mīlestības vārdos
izkaisītiem mītiem.

Rindām tavām nenoticēju, kaut arī tavu domu sapratu
Vismaz ja
pateiktu, ka mocījies dēļ viņas
Ne sava jautājuma pēc, bet mīlas sirdsapziņas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?