Emocijas uz lapas: turpinājums

Tu esi mana iedvesma,bet vai varu sāpes par iedvesmu saukt?
Cik dīvaini,mana mūza-manas sāpes.
-
Klausos cilvēkos,meklēju patiesību vārdos,
Grūtība to atrast,bet nepadodos.
Varbūt ne šodien, ne rīt un ne parīt.
Bet taisnībai ir jābūt,ta ir tepat.
Kautkur man blakām,tur kur nemeklēju to.
Tur kur pazaudēju to.
-
Pārāk labi lai aizietu,
Pārāk skaisti lai neapbrīnotu,
Pārāk noslēpumaini lai saprastu.
Pārāk neiespējami lai būtu taisnība..
-
Es tevi uzzimēju ar plānām svīrtām,
Ar maigiem toņiem izkrāsoju,
Es tevi pieliku pie sienas ,kā savu izcilāko darbu,
Saule spīdēja un izgaismoja tevi,
Es tevi mīlēju,
Bet ar laiku tavi toņi izbālēja,
No maigiem toņiem, tu kļuvi pār bālām,
No plānām svītām, kļuva par neredzamām.
Tas man nepatika,
Saburziju tevi un izmetu ārā.
-
Nebaidies sajust sāpes,
Ļauj tām par tavu ķermeni vaļu
Ļauj tām pārņemt tavu sirdi
Lai asaras birst par taviem vaigiem,lupam un daiļo ķermeni
Lai tās mokas ko citiem liki just tevi divreiz stiprāk sāpina
Moca un nicina
Tu liki citiem sāpes mocīties
Bet tajā brīdi kad citu sirdis sāpes kliedza
Tu smaidiji un neparko nedomāji
Kad citu cilvēku prāts un sirds
Bija ar tevi parņemtas
Ar sāpem ko liki viņiem just.
Laiks ir pienācis kad tev to jāsajūt
Kad tava sirds sapratusi ko tu nesi šai pasaulei,
Ko tu devi šiem cilvēkiem
Viņi tev ir piedevuši,
Bet tu sev nē, tu sevi tagad moci uguns liesmās,
Tu esi tagad sāpju zeme.