Pavisam netīši

autors: tatafors [dzejoļi]

Pavisam netīši
reiz pieķēru sevi pie domas
Ka vēlos lidot.

Ne jau vienkārši lidot.
Bet pacelties tur augstumā
Izplest spārnus un vērot.

Vērot kā mainās laiks
Kā mainās pasaule un domas
Tām līdzi sekot uz nekurieni....
Kur kaisle savijās ar naidu
Kur neprāts pārņem prātu
Un liek man
Vēl augstāk lidot.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
sekspiirs_5	2010-04-04 12:12
Es gan gribētu kaut vai vienkārši lidot. To kaisli, naidu var tepat uz zemes pavērot. Kāpēc sarežģī lietas? :))
piparmeetra5	2010-04-04 12:50
Akceptēju. :)
assortina	2010-04-04 19:55
Es gan gribu rāpot ...:) ar paceltu galvu!! Kas zin, lidojot vējiņš ne tur papūtīs, un es nokritīšu un sasitīšos! :0
esome	2010-04-06 08:16
kaķim arī laba dzīve:(( mīlētam

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!