Tik savāds tukšums...

Tukšums...
Tik svešs...
Tik savādi-neizsakāmi svešs...
Tumšs un kluss...

Nav ne sāpju, ne smieklu, ne asaru.
Nav itin nekā...
Tikai tukšums -
Tik savādi svešs, tik nepazīstams -
Kluss un tumšs...

Bet reiz še skanēja smiekli,
Spēlēja mūzika... Ļaudis un dejas...
Reiz... Bet tagad...
... tagad tik klusums,
tik savādi svešs, tik vientuļi kluss...

Itkā aizejot pēdējais viesis
Būtu nopūtis pēdējo sveci,
Iztkšojis pēdējo kausu ar baudu
Un reibumā palaidis to tumsā...

Caurvējš...
Čīkstoši grīdas dēļi... putekļi...
Kāds nomaldījies klaidonis garāmejot...
Un atkal klusums...
Nevienam nevajadzīgs tukšums...
Tik savādi svešs... tik kluss..