Kad nekas nav palicis tevii....

Kad nekas nav palicis tevī,
tad ne vienmēr ir prieks...
Tas ne vienmēr ir miers
Tas visdrīzāk ir nemiers...

Tās sāpes zin tikai viņi
Tās acis, kurās skatīties bail-
Lēnām sabrūc
sakostiem zobiem...
Beidzot atceries, kas ir sals...

Sals dedzina tavas acis
Un apsola, ka tas ir pēdējo reiz.
Drebošām rokām tu aptiekā ieej
Drebošām rokām tu mākslīgas asaras lūdz.
Tad- pie viena atceries visu-
Ar šīm asarām stipri par maz.

Kur gan meklēt man spēku jel kādu,
Ja reiz manī vairs nav itin nekaa....
.......................................
Es eju gar Užavas bāku.
un nezinu-
kas mala, kas juura, kas vējš,
..kas smiltis, kas ūdens, kas mols...
......
es aizspiežu ausis un beidzot jūtu, ka raudu...
Es beidzot sabrukšu sniegā, kas sāļš.....
---------
Es gaidu , ka dzirdēšu soļus,
Kurus negaidīju nemaz un nekad.....