mekleju durvis

....Meklēju durvis....
...Kuru nav..Es iesprostota...
Balta istaba, ne logu, ne durvju
Tik balsis,kuras tur mani pie dzīvības
Tik balsis,kuras mani rauj uz pusēm
......Meklēju durvis......
Gribu tik ārā,no šejienes ,pie cilvēkiem
Pie dārgiem cilvēkiem,
Negribu pazusts..
Lai durvis atrod mani
Man ir jasaprot kur es esmu
Kas es esmu, un ko es gribu
Ko lai es daru lietas labā?
Es nokrītu uz grīdas
Dzirdu ko manas sirds skumjas domā
Redzu ko mana prieka uguntiņa dara,tā izgaist manā priekšā
.......Atveries durvis,atveries....
Gribu izkļūt no šejienes
Gribu iziet no šejienes
Gribu izjust to ko jutu agrāk kad biju kopā ar tewi
Just mīlestību to ko tu juti pret mani
Tik nezinu , nezinu tu gribi atgriezt tas jūtas kuras bija
Vai gribi atgriezties pie manis
Es nezinu....
Dzīve pagaidam ir žēlīga pret mani
Un pagaidam es saku viņai ``paldies``
Ka viņa man atvēra durvis uz iekšpusi
Bet uz ārpusi atvērsi Tu.....
Ja vien Tu vēlēsies?
Man tas atvērt, un izlaist mani ārā no šejienes
Bet izvēle ir tavās rokās