Baltais māns.

autors: viesulis151 [dzejoļi]

Balti, balti gājēji
Balti sniegi krīt
Baltas, lielas kupenas
Balta ziema vīd
Un no baltā dūmeņa
Balti dūmi slīd
Bet uz jumtiem sniegbaltiem
Balti sniegi mīt.

Balti klāta guļvieta
Arī spilvens balts
Kaila, skaista meitene
Viņas augums balts
Baltas, skaistas kupenas
Viņas acīs mirdz
Dažas skaistas sniegpārslas
Viņas matos dzirgst.

Paiet nakts
Un baltais viss
Pazūd tālumā
Neticiet jūs baltajam
Eiforija tā
Viss kas bijis pirms tam balts
Tagad netīrs šķiet
Un uz baltā palaga
Purpurkrāsas zieds

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2010-02-27 21:11
..atminjas par coitus ar virgo intacta [virginitatem rapere] :)?
straume22	2010-02-27 21:33
Laikam meitenei mēneša reize bija...Ak,jē...
ZARNU_MAISS	2010-02-27 22:05
Tā bija attīrīšanās.
assortina	2010-02-27 22:09
Man patika gan fona baltums, gan eiforijas beigas! :) Un ļoti viegli lasāms!
Plaanpraatinjsh	2010-02-27 22:17
Uijj...un ko par to mamma teica?
klusaisMiileetaajs	2010-02-27 22:22
Tādi jau tie sievieši ir, jā. :)
kwazimorda	2010-02-27 22:37
Un vienmēr pēc kaut kā skaista atrodas kaut kas pieķēzīts...[domīgi urbina degunu ar pirkstu.kājas pirkstu.]:))
sekspiirs_5	2010-02-28 07:52
Es kad ēdu gultā, rodas visas krāsu paletes ziedi uz palaga.:))
esome	2010-02-28 09:01
es joprojām ticu baltajam, kā citādi lai dzīvo :(
Naktsvijole_es	2010-02-28 13:58
..morālās paģiras...meitenes žēl..:( Es arī ticu..baltajam,joprojām..:)
maijupukite	2010-03-01 01:06
Es ar par balto!!!
ofni	2010-03-01 10:09
ZM, šoreiz baz vārda lieka no tīrības nav šeit nenieka par pirmo mīlestību rakstīt nu nevar - tā kā zobus bakstīt. :(
axxx	2010-03-01 15:15
Eugen ir vecs perverss kroplis, izbijusais literaturas skolotajins, kas atlaists sakaraa ar statu samazinasanu un izubagojis oho administracijai lai so panem darba par klaviaturas klabinataju, kur vins bezdarbiba var riit cipsus un uzbarot jau taa savu resno kompleksaino vederu, izgazot savas negacijas uz jaunajiem dzejniekiem, taa censoties atriebties jauniesiem par to kad vins bija skolotajs vinu apsplaudija un lika adatas uz kresla....

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!