Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
text.edit
Tā ir mana sirds
Kas vēlā vakara stundā Vientuļi sirdspukstu sit, Pēc Tewis tā ilgojās ... Kad mūsu skatieni sastapās Likās ka es nespēšu nespēšu izkausēt ledu, kas parak ilgi apņēmis tavu sirdi Sirdi, kas tapat ka citas , alkst mīlēt ... Kad es redzu Tewi Pasaules vērības zaudē savu jēgu ne zeltā, sudrabā mērāms tas - cik vērtīgs Taws saul spožais smaids kad maldos un tumsība ieslid mans prāts Vien tavu siltumu es gribu just Vien tavas lūpas veel izgaršot kā vissaldāko vīnu .... Vai Tu spēj gulēt? Kad tavas sirds klusā balss nepierimst Liek par kādu domāt,... ieklausies! Ko ta saka, ko ta juut... tad nakts, ar tewi vientuļi klusēs kad pasule jau duss pēc nakts atkal nāks rīts ... Ko tas atnezīs?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|