Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tu atnāci.

Draugs, gaidīju es
Tavu roku uz pleca mana
Un labus vārdus klusos vakaros
Es gaidīju,
Lai vakari ir silti
Ar klusumu un sveci degošu.
No dienišķā vien cilvēks nevar dzīvot
Mazliet ir jāpaceļas debesīs
Es gaidīju, lai sirdī tavā zili sili
Krēslas stundās ziedēt sāk.
Es gaidīju
Lai novakarēs vēlās
Kā rokas pieskāriens no tevis
Mīļa doma nāk.
Tu atnāci, bet aiziet aizmirsi
Un manai sirdij maizi
Dāvāt neprati.
Viedokļi par dzejoli
 sekspiirs_5  2010-02-21 00:28 
Beigas jocīgas - par aizmiršanu aiziet un sirdsmaizi. :))
 esome  2010-02-21 08:09 
...vai maz parunāji ar draugu, vai tikai gaigīji...debesis katram savas
 klusaisMiileetaajs  2010-02-21 10:57 
Tikai pagramstījas, vairāk neko nedarīja un aizsnaudās, ko? :)))
 straume22  2010-02-21 11:33 
Gaidīji?Un ko sniedzi pati?
 Naktsvijole_es  2010-02-21 17:50 
Solveigas dziesma..;)
 Plaanpraatinjsh  2010-02-21 17:53 
Izklausās pēc klM izdarībām.
 Naktsvijole_es  2010-02-21 17:59 
..nē,nu ,lai vai kā,bet izsmieties var...Plp ,jūs abi ar kM kā dvīņubrāļi..:))
 ofni  2010-02-22 10:13 
Jūs neko nesaprotat.

Īsta dzeja ir tā pat kā asaras - īstens sajūtu
plīsums.
-urmis-
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?